Dzejoļi par skolas sākumu

on 20 Decembris 2016
Skatīts: 1757
Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva
 

Un tagad, skolotāj, tu mazliet apsēdies,

Jo tava steiga aizsteigusies. Klusu

Kā circenis tikšķ vecais pulkstenis,

Un bargais skolas zvans ir nolicies uz dusu.

------------------------------------------------

Ir pēkšņi šajā nemierkrastā miers,

It visas rūpju laivas uzvilktas ir malā.

Var atļaut četrdesmit minūtēm

Bez grožiem skriet. Ir svētki galu galā.

----------------------------------------------

Ir svētki, skolotāj, un Tu

Reiz rokas gādīgās nu vari salikt klēpī

Un pavasara saulē pasapņot, un aizmirst par

To paguruma mirkli, ko no visiem slēpi.

------------------------------------------------

Gads no dienas atskalda savu daļu.

Mūžs no cilvēka atskalda savu daļu.

Un Jūs šai vidū kā lepna priede,

Kurai lemts nenoziedēt.

------------------------------------------

Jūsu prieks un Jūsu sāpes nāk

Ar cilvēkbērniem, kuri savu ceļu sāk.

Caur viņu priekiem un caur viņu sāpēm

Atbilde Jūsu dzīvei: Kāpēc?

--------------------------------------

It visā, kas ir iemīlams un nīstams,

Ik vārdā, kas ar sirdi jāizjūt,

Ir skolotājam jābūt īstam

Un vienmēr patiesam, cik patiess vien var būt.

------------------------------------------------

Un Tevi jaunas, modras acis vēro, -

Tām nedrīkst melot, nedrīkst slēpt neko,

Ar Tavu dzīvi daudzas dzīves mēro,

No Tevis ņem, bet devējs bagāts top.

-----------------------------------------------

Tad atgriežos tai zemē, kuru sauc

Par bērnību. Tai krāsu daudz.

Es eju pasakā pa krāsu taku.

Un dienas steiga vārdus nesajauc,

Ko es no savas bērnības Tev saku.

-----------------------------------------------

Vēl vienmēr jūtos bērns es Tavā tuvumā,

Kaut baltiem ziediem apber mani pavasar’s

Bet mana mūža labākajā guvumā

Ir, pirmā skolotāja, arī Tava daļa.

---------------------------------------------

Pat daudzus sveicienus var ikdienišķi sacīt,

Bet pēkšņi atmiņā tev atsmaržo kāds rīts,-

Zilst sili tālumā un tāles bērna acīs,

Kāds pirmoreiz Tev saka: “Skolotāj, labrīt!”

----------------------------------------------

 

 

Draugs, paies skolas gadi

Un tāles aizsauks mūs

Bet gaišo dienu zvani

Vēl atmiņā mums būs. 

 

Kad valša skaņas liegi raisās

Un lustru gaisma mirdz

Tu, jautri smaidot, biedros veries

Un līksmi izjūt sirds.

----------------------------------------------

Es pateicos tev, mīļā, labā skola,

Par rīta sauli, ko mums liki plaukstās:

Mēs paņemam no tavas klases sola

Sev līdz ar sauli sapņu zvaigznes augstās. 

 

Es pateicos tev skolotāj, mans sirmais,

Par sirdi liesmaino, ko tu mums devi:

Tu lielās dzīves ceļā biji pirmais,

Kas atrast mācēji mums pašiem sevi. 

 

Par tavu balto bērzu maigām šalkām,

Kas mūža pavasariem pāri skries,

Par tālu gaitu nebeidzamām alkām

Tev skola vienmēr nāksim pateikties.

Dažādi apsveikuma dzejoļi un pantiņi par skolas sākumu un 1. septembri.