Apsveikums 1. Septembrī bērnudārzā

on 20 Decembris 2016
Skatīts: 1473
Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva
 

Sveika atkal, mana skola!

Sen, tik sen jau te nav būts!

Bet cik daudz reiz klases solā

Jaunu zināšanu gūts!

 

Cik daudz jauneklīgu domu

Saistās man ar ēku šo!

Un, lūk, veco skolas somu

Nu jau māsa pārmanto...

 

Tiešām?! Viss tik ātri mainās?

Gadus mēra paaudzēs.

Tagad manas dzīves ainās

PAŠAS bērns ir paaudzies...

Bet arvien es neazmirstu

MANAS bērnu dienas šeit,

Un kad naktī sapņos grimstu,

Izskan: „Rīts jau, celies, meit!

 

Jāiet skolā, mīļā, dzirdi?

Celies!” pavēl māmiņbalss.

Mostos ilgu pilnu sirdi, -

Cik tas laiks ir sens un tāls! ....

-----------------------------------------

Kā nesaprast cilvēka apziņai,

Un prātam jēdzienus neizšķirt - 

Ka tagadne top no pagājušā,

Bet nākotne – no tā... kas ir...

 

Žēl, šodien tālu līdz sapratnei– 

Un gadsimtu pūliņi veltīgi...

Kas īsti ir ar to nākotni?

Vien valdošie veidos, kam būt?

 

Ar gadiem nāk viedas atziņas.

Bet dzīve daudziem – vien mokas,

Un mājo maldīgi priekšstati – 

Ir labi, ja mugura lokās.

 

Gan noteikta sena kārtība,

Kas gadsimtiem cauri spiežas,

Ja dzīves mācību neuzņem prāts –

Tad sviedri un asaras riešas.

 

No visa tā ko lai secinām?

Ir muļķību grūti nīdēt...

Pat ja ir gudrajo kārtā dzimts -

Būs tukšvārdībā vien jānogrimst...

-------------------------------------

Bērnudārzā mēs

Kopā čurājām

Gultiņās

 

Pirmajā klasē

Mēs kopā spēlējām

Kariņus

 

Trešajā klasē

Man bija savs

Nazis,

Bet viņai sava

Lūpukrāsa

 

Sestajā klasē

Es raustīju 

Viņas bizi

Bet viņa - 

Manus matus

 

Devītajā klasē

Viņa nosarka,

Bet es zaudēju

Valodu

 

Divpadsmitajā klasē

Mēs sēdējām

Vienā solā

 

Bet šobrīd mēs

Atpūšamies viens

No otra.

----------------------------------

SKOLA,SKOLA-

TĀ MANI LIELA UN SOLA-

KA ATBRĪVOS NO TUKŠUMA GALVĀ,

KAD SĒDĒS SKOLAS SOLĀ.

 

VAI TĀ TAISNĪBA BŪS- 

KA LABI MĀCĪS MŪS?

MĀCIS LABI MŪS- UN ARĪ JŪS!!

-------------------------------

Dzīve ir skola, kurā nevienu nesaudzē.

Katra mācība pašam jāiztestē.

Jā. Sāpēja. Pat dikti. 

Tik dikti, ka gribējās pat aiziet uz bikti.

Tik šoreiz nesūdzēt savus grēkus, bet

pie nelaimēm manām vainot visus svētos.

 

Bet ir jau labāk. Sāku saprast jau sāpju jēgu.

 

Žēl, ka daža mācība paliek neizmantota, jo 

otra iespēja vienkārši netiek dota.

 

Varbūt citā dzīvē?

 

Man tikai bail, ka būs citas mācības un

iepriekšējā katarse būs kā maza kleitas rota.

-----------------------------------------------

SKOLAS LAIKA ZĪMĪTES

 

Es pieliecos pie veca galda atvilktnes,

Kur stāv no skolas laikiem kaudzē zīmītes.

Un pati pirmā, kura rokās nonāca,

Ar tavu roku aprakstīta dzēšlapa.

 

Caur cik daudz rokām toreiz tā bij` sūtīta-

Tā paslepus, lai skolotāja nemana.

Jo skolotājai kolekcijā to jau daudz,

No kurām zin tā kura kuram domas jauc.

 

Ir mūsu ceļi laikam ritot šķīrušies.

Klāt salidojums, kurā varam atzīties,

Ka krūtīs sirdis vēl joprojām strauji pukst,

Kaut sarma rotā nu jau ūsas, deniņus.

 

Ak, skolas laika nevainīgās zīmītes.

Ak, pirmie skūpsti, jaukās klases ballītes.

Par to, kas apvieno mūs, atcerēties ļauts,

Kad klases biedrus kopā salidojums sauc.

------------------------------------------

Sēžu starp padsmit soliem

Kurš katrs ir savs lādets pols

Kaut tagat esmu citur starp kokiem

Kur ir tikai tu un es

Man nav bail tev pieķerties

Un varbūt pat mazliet ieķerties

Ejot tev garām mani aizķer

Tas siltums kas staro no tevis

Kas man liek atgriezties ar vien

Vientulība bij kādreiz gruta

Tā tagat bauda

Jo es zinu kad tu nāksi

Un spēsi to dzēst

Mirklis tik jauks

Bet es zinu tu atkal prom iesi

Kaut negribot

Kaut pat tagat man bail

Kad vairs savā rokā tavējo nejutīšu

Tavus vardus nedzirdēšu

Kas kā vējsš prom no manis skries

Kaut man gribas pieķerties

Un varbūt pat mazliet ieķerties

Katru vakaru tev par baltisarkanu velti pasaku stāstīt

Un tavus glāstus baudīt

Un līdz pasaules galam,kā ar tinti rakstīt

Man nav baill pieķerties

Varbūt mazliet vairāk kā nekad ieķerties...

----------------------------------------------

Ir atkal septembris. 

Tāds rudenīgi saulains

Ar lapu krāsainību, 

Miglainajiem rītiem.

Mēs atkal veram savas 

Skolas durvis

Un ejam pretī daudz kam nezināmam.

 

Tu sagaidi mūs, skolotāj, pie durvīm

Un siltu smaidu katram pretī sniedz,

Un savas zināšanas, savu dzīves skolu,

Es domāju, nevienam neliegsi.

 

Ir atkal septembris šis, rudenīgi skaistais.

Ir atkal sācies jaunais mācībgads.

Mes visi satiekamies savā klasē

Tikai mazliet savādāki nekā aizājām.

Par vienu gadu vecāki nu esam

Un mazliet prātīgāki kļuvuši.

 

Paldies tev, skolotāj, par tavām pūlēm,

Par tavu pacietību paldies!

-------------------------------------------------

Kā gribas vēl aizskriet

Līdz Daugavas krastam!

No rīta ar somu plecos

Kāpt skolas kalnā,

Ieejot klasē,mulsi smaidīt

Un tad skaļi pateikt:"Labrīt!"

Mēs visi tie paši,

Kaut daži no mākoņu malas

Mūsos noraugās klusi.

Mēs visi tie paši

Un mūsu soļi,

Kas gaiteņos aizdun,

Kā zvani caur gadiem skan.

Mūsu brašuļi zēni

Un meitenes skaistules!

Pat pēc trīsdesmit vairāk gadiem

Tādi paši vien esam!

Skolas dārzā rokrokā staigāt,

Mājas darbus norakstīt censties,

No stundām aizmukt

Un tad vainīgi smaidīt..

Mēs visi tie paši,skolotāj mīļo,

Un arī Tu tāda pati,

Caur gadu gadiem ejot,

Ar dzirkstelēm acīs

Un smaidu uz lūpām.

Mēs visi tie paši,

Kaut galvas jau sirmas,

Mēs visi tie paši,

Un paliksim tādi!

---------------------------------------------

esmu nosēdināta

kā skolniece atkal solā

ko man mācīties

redzu pelēku debesi

tā ir tāfele

ko ierakstīt mācīs Dievs

 

pratīšu radīt saulstariņu

vai mākoni baltu

bet ja nu puspelēku

un sniegu saltu

 

zīmēšu zelta zvaigznes

švīkāšu lietu vai krusu

varbūt uz gaiša fona

varbūt uz tumša pusi

 

skaistā tumšzilā laukā

jauns mēness augs

vai no raibuma jauka

varavīksne man plauks

 

esmu nosēdināta

dzīves skolā

ko jaunu apgūt

un mācīties process jauks

šajā mācību iestādē 

līdzgājēju būs daudz.

Apsveikuma pantiņi, dzejoļi un vēlējumi 1. septembrī bērnudārzā.