1. Septembra zinību dienas dzejoļi

on 20 Decembris 2016
Skatīts: 1645
Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva
 

Lēni vēji ies pār kalnu,

Vedīs Tevi pasaulē

Lasīsi Tu debess zvaigznēs,

Liels ja būsi dvēselē...

----------------------------

Rīt uz skolu jāiet man.

Gribu labas sekmes gūt.

gribu dabūt 8. 9.

Lai es varu tālāk iet...

--------------------------

Pagājusi vasariņa,

Acīs man mirdz asariņa.

Neko darīt, gadu daudz,

Visi mani skolā sauc!

Septembris ar asterēm

Nāk ar savām iecerēm:

Jauni draugi, jaunas ziņas,

Soma pilna grāmatiņu,

Zīmuļu un burtnīciņu...

Galvā krāšu gudrībiņas!

(S. Bērziņa. Septembrī)

---------------------------------

Tītars tup uz mēslu čupas

krupis acis bola

man ar viņiem nav ko runāt

man ir jāiet skolā

 

zvirbuļi pa peļķēm peras

vista perē olas

man daudz svarīgākas lietas

man ir jāiet skolā

 

kurmis lien pa tumšām ejām

kaķis snauž zem sola

man ar viņiem nav pa ceļam

man ir jāiet skolā

 

pingvīni man māj un sola

vest uz ziemeļpolu

bet man viņiem laika nava

mani ir jāiet skolā

 

ābece man gana bieza

virsū zīmēts gailis

skolā neiet tikai tie

kam no gaiļa BAILIS

(P. Brūveris. Es eju uz skolu)

------------------------------------

“Ar dāliju pušķiem un košajām lapām

Ik skolā nāk septembra rīts;

Mēs sveicinām, labā, un paldies tev sakām,

Ka zinību kamols mums tīts.

     Pa stundai, pa dienai, to tinot un veļot,

     Visaugstākā kalnā var kāpt;

     Un tā gads aiz gada, tās gudrības smeļot,

     Pēc gaišākas rītdienas slāpt.

(..)”

(I. Driķe.)

----------------------------------------

Klāt septembris.

Ar sasārtušiem vaigiem,

uz skolu dodas pirmklasnieks.

Ar soli svinīgu

un rokās ziediem,

ko savai skolotājai sniegs.

Tam ceļā gadās

kastaņi un zīles,

tam sauleszaķis garām skrien,

Līdz galvā pazib

vilinoša doma-

uz skolu iešu citudien.

Man jāsalasa

kastaņi un zīles,

man sauleszaķis jānotver.

Skan mammas balss

it kā no debess dzīles-

tev skolas durvis jāatver.

Tur bērnu daudz

un skolotāja smaida-

ir šogad jāsāk mācīties.

Cik labi gan,

ka mamma nepalaida

ar sauleszaķi draiskoties!

(V.Kokle-Līviņa)

-------------------------------

Es jau nācu skoliņā, 

Sēdēju jau soliņā.

Grāmatas tik vaļā

Un zināšanas klajā.

---------------------------------

Mēs tiekamies laikā,

Kad rudens ar krāsainām

Dālijām vasaru skauj,

Kad vējmāte staigā un,

Birdinot asaras,

Pēdējās rožlapas rauj.

 

Mēs tiekamies laikā,

Kad ezis uz adatām

Sarkanu ābolu nes,

Kad dzērves jau klaigā,

Tā aiznesot līdzi sev

Dziesmu no dzimtenes.

(I. Vīksniņa - Driķe)

------------------------------

Skolas durvis šodien vaļā,

Skolas gaitas sākam mēs.

Pirmoreiz uz skolu dodos

Pirmās klases solā sēst.

 

Nav vairs laika skraidīt sētā,

Rotaļlietas vienas skumst.

Tagad visiem gribas redzēt,

Ābece ko rādīs mums.

 

Jaunas grāmatas man somā,

Tās es veru zinātkārs.

Katru dienu iešu skolā,

Paliec sveiks, tu bērnudārzs!

-----------------------------------

Nu ir klāt, nu ir klāt -

1.septembris ir klāt!

---------------------------------

o kļavas pirmā lapa ris,

Nāk skolas sētā septembris...

 

Vēl vajag labi izpētīt,

Kā zilgmē jauni putni trauc,

Kas laikam projām lidos rīt.

Cik sēri putnu balsis skan!

Tos taču nāktos pavadīt!...

Ai,zināt,man

Nu it nemaz

Uz skolu iet vēl negribas.

 

Bet zvans

Uz stundu sauc-dzim,dzim!

Ko padarīsi septembrim?

(A. Vējāns)

----------------------------------

Jau atkal pīlādži sārto

un dzērves aizbēg no salnām.

Bet mums vēl daudz jāsakārto,

lai kāpt varam zinību kalnā.

 

Un ejam mēs septembrim pretī

pārpilni vasaras spara.

Un skola mums panāks pretim,

lai ātrāk satikties varam.

 

“Jau kļavu lapas sārtojas,

Jau rindā dzērves kārtojas.

Uz siltām zemēm dzērves trauc,

Mūs šodien visus skola sauc.

(..)”

-------------------------------- 

Rau! Dāliju liesmas jau izplēnē, zied,

Brauc rudens ar pīlādžu ratiem.

Tev atmiņu birztalā sauli vēl gūt,

Kad kļavlapa pieskaras matiem.

 

Lai dvēseles ielokā pīpenes zied,

Sirds veldzējas draudzības rasā!

Nu, pamāj tām dzērvēm, kas projām jau iet,

To atvadās rītdienu lasi!

(I. Vīksniņa - Driķe)

-------------------------------------------

 Es pamostos no rīta agri,

Logā iespīd saules stari.

Vai jau klāt ir septembris?

Biju mazliet piemirsis.

Māmiņa man ziedus dos,

Skolotājai sniegšu tos.

Viņa mīļi pasmaidīs

Un man galvu noglaudīs.  

 ---------------------------------

 Maigais Vasarsrudens vējš,

Saule logā rotaļājas.

Mazais skolnieks sirdī spējš,

Drīz jau pametīs šīs mājas.

 --------------------------------

 

“Klāt ir rudens… Nu uz skolu!

Lielie brāļi ceļā steidz.

– Ko tu – kā uz ziemeļpolu,

Posies ātrāk! – viņi teic.

     Savāds nemiers virsū mācas…

     Māte smaida: – Bail mazliet?

     Nebēdā, kas čakli mācās,

     Tam jau skolā labi iet.

(..)”

 ----------------------------

 Uz skolu eju es,

Un somu nesu es,

Un solā apsēžos,

Lai kļūtu gudrāks es!

-----------------------------

1. skolas diena klāt

Skolā iet ir jāatsāk

Bērni priecīgi nu skraida

Skolotājiem skūpstus svaida

-------------------------

“Ābecē uz vāka

Šodien gailis dzied.

Tātad rudens sākas,

Laiks uz skolu iet.

(..)”

----------------------------

Grūti laiki,

Tinte dārga,

Tādēļ atmiņa

Bez vārda

----------------------------

Tāds viņš maziņš savā dzīvē,

Tādi mazi visi mēs.

Katram savu lietu bariņš.

Katram savai lietai solis.

-----------------------------

 

“(..)

Strādnieki uz darbu iet,

Bērni iet uz skolu,

Ziemeļpola pētnieki

Brauc uz ziemeļpolu.

     Kalējs kalvē arklus kaļ,

     Zemnieks maizi gādā.

     Bērniem skolā jāmācās, –

     Arī bērni strādā!”

 

“Pirmo septembri es gaidīju tik ļoti,

Kad uz skolu bērni varēs nākt!

Sveika, skolas diena, ziedu rotā,

Sveika, mana klase saulainā!

(..)”

 

Skolas sirdspuksti ir skolēni,

Bet skolas stiprums – skolotāja.

Ja skola ir lukturis, kas dāvā gaismu,

Tad skolotāja ir šī luktura liesmiņa.

Ja skola ir burvju dzēriens, kas dod spēku,

Tad skolotāja ir šī dzēriena biķeris.

Ja skola ir templis, kas sniedz mieru,

Tad skolotāja ir šī tempļa kolonnas.

Tik ilgi būs pasaule šī, cik ilgi būs skola

Un skolas dvēsele – skolotāja.

 

 

“Kāpj no plaukta grāmata,

apstājas un domā.

Labāk abi domāsim –

lūdzu manā somā.

     Burza svārkus burtnīca,

     kautrējas un stomās,

     pildspalvai pie rociņas

     ātri pazūd somā.

(..)

Vai tu dzīvo Kuldīgā,

Pekinā vai Romā,

pirmā skolas diena nāk –

nāk un sēžas somā.”

(I. Zandere)

 

Draugs, paies skolas gadi 

Un tāles aizsauks mūs, 

Bet senie skolas zvani 

Vēl atmiņās mums būs.

 

“Asteres košas dārzos kad zied,

Gājputnu klaigas gaisā kad skan,

Vasara projām tad steidz,

Skola bērnus atkal jau sveic.

Koši ziedi un skanīgi smiekli,

Mīļas, biklas un smaidīgas sejas

Atviz gaiteņos, atspīd ejās.

(..)”

(L. Liepdruviete.)

 

Kad pirmo reizi Tu klases durvis vērsi,

Tad bērnu pulks Tev pretim pavērsies

Kā tīrums jauns, kur pirmos graudus bērsi,

Kam pāri gadskārtas ar sauli, sniegiem ies.

Tad zini – liela liela Tava atbildība,

Kā lauku kopt šo dzīvo pienāktos,

Tur palīgs īsts būs darba mīlestība,

Un Dzimtene Tev allaž spēku dos.

Kā deva to, kad pats vēl skolā gāji,-

Ko guvi, ieguvi – bez mitas tālāk dod

Kā gaismas ieroci, ko spožu asināji,

Jo dodot cilvēks aug un tā tik laimi rod.

Tu pirmo reizi klases durvis vērsi

Kā gaismas vēstnesis, kas tikko gaitas sāks,

Ja bieži bērnu acīs prieku saredzēsi,

Tad pašam blakus gaišas stundas nāks.

Tad strādā tā ar rītdienīgu mēru,

Lai vari teikt kopš dienas pirmās tās:

Kā brīnums dzīvs, kad klases durvis vēru,

Jau pati nākotne man pretī piecēlās!

 

Šurp, grāmatas, uz skolu,

Es būšu teicamnieks!

Tad māmiņai un tētiņam,

Tad visiem būs liels prieks!

 

“Atvadas teic bērnu dienas,

Lielā dzīve sauktin sauc.

Pirmais zvans, pirmais zvans –

Skolas durvis vaļā veras.

    Lelles, peles, mikimauši

    Mājās saldi, saldi dus.

    Skaitļi, burti, grāmatiņas

    Nu ar tevi vienmēr būs.

(..)”

(M. Šnē.)

 

Ja skolas zvans man vēlreiz dūktu,

Es atkal solā sēstos sīks,

Trīs lietas skolotājiem lūgtu,

Jo zinu, kas ir vajadzīgs.

Mums dodiet mīlestību ceļam,

Jo tās nekad par daudz nav dots,

Tas trauks, no kura visi smeļam,

Bet kurš nekad nav iztukšots.

Un gudrību mums vajag arī,

Uz zaļa zara katrs tiks,

Bet, ja bez prāta darbu darīs,

Tad galu galā iznāks čiks.

Un lai mēs elpot spētu brīvi,

Vēl drosmi vajag sirdīs liet.

Šis grūtais ceļš, ko sauc par dzīvi,

Mums būs līdz galam jānoiet.

 

Skola skaista, skola liela

Tur kur zināšana liela

Tur mums daudz ir prieka

Un skola mums ir tikai viena

Tāpēc visi sacīsim

Skolā gribam ieti mēs.

 

“(..)

Ak, skola, Tu nekļūsi sirma,

Tu mūžam nebūsi veca –

Ik septembri sagaidi pirmā

Tu bērnus ar somu plecā.

(..)”

(R. Urtāne.)

 

Kaut kur tālumā uz lauka,

Dzestrs rīts tiek miglā tīts.

Kaut kur pļavā, rīta rasā

Kājas mazgā septembris.

 

Tālumā aiz košiem siliem,

Noskan sapņains skolas zvans.

Ir nu atkal klāt tas brīdis,

Kad uz skolu doties laiks.

 

Pirmās klases zābaciņi

“Gluži jauni, tikko pirkti,

Purnu galos saule laistās –

Pirmās klases zābaciņi

Skolas kalnā soļo žirgti.

     Sīkas vēl ir ņiprās kājas,

     Kuras uzsāk lielo gaitu,

     Gājējam vēl grūti nākas

     Atstāt māmiņu un mājas.

(..)”

(A.   Ķirškalne.)

 

Skolas sirdspuksti ir skolēni,

Bet skolas stiprums – skolotāja.

Ja skola ir lukturis,kas dāvā gaismu,

Tad skolotāja ir šī luktura liesmiņa.

Ja skola ir burvju dzēriens,kas dod spēku,

Tad skolotāja ir šī dzēriena biķeris.

Ja skola ir templis,kas sniedz mieru,

Tad skolotāja ir šī tempļa kolonnas.

Tik ilgi būs pasaule šī, cik ilgi būs skola

Un skolas dvēsele – skolotāja.

 

Rīt uz skolu jāiet man,

Gribu labas sekmes gūt,

Gribu dabūt desmitnieku,

Lai es varu tālāk iet.

 

“(..)

Jau vasara prom košā.

Atkal skola pulcē kopā mūs,

Un tās balss ir silta, aicinoša.

     Atkal kopā! Blakus turamies!

     Atkal cieši cieši, roku rokā!

(..)”

(J. Osmanis)

-----------------------------------

Šodien pirmā skolas diena!

Es uz skolu eju viena.

Tomēr tas ir tīrais nieks

Zinu skolā valdīs prieks!

----------------------------------

Pēc mirkļa mirklis aizšalks klusi -

Drīz spēsi burtus kopā vīt,

Bet pašu pirmo lapaspusi,

Vēl bieži nāksies pārlasīt.

-----------------------------------

Grūti nu gan

Mācīties man

Pasaka man:

Iemācies gan.

 

Iemācos gan

Pasaka man:

Malacis gan

Biji tu man!

 

Dar man, tēvis, pastaliņas,

Pērc man staltu cepurīt,

Šuj man svārkus, māmuliņa,

Skolā iet(i) man gribas!

 

Man jāiet(i) skoliņā(i),

Gudras ziņas iekrāties,

Pieaugt tautas mīlestībā,

Īstā gara brīvībā.

 

Skolā katram draugu daudz,

Katru savā vārdā sauc,

Skolotāji nav tai skaitā -

Viņi tikai gaisu maitā.

-----------------------------

Skolā katram draugu daudz,

Katru savā vārdā sauc,

Skolotāji nav tai skaitā -

Viņi tikai gaisu maitā.

----------------------------------------

Matos sudrabs, sirdīs zelts Jums krājies,

Laimīgs, kas šo zeltu saņemt māk.

Es arvien - ar jums kad parunājies,

Projām eju, kļuvis bagātāks.

----------------------------------------

Pirmā skolas diena klāt,

Skolā iet ir jāatsāk -

Džeki priecīgi nu smaida,

No meitenēm tik skūpstus gaida.

 

Mācies, kamēr gudris tiec,

Visu labi vērā liec.

Dzīve gudra, viltīga -

Gudrība tur derīga!

 

Es dodos pa saulainu ceļu

Līdz rudens vēlajām salnām,

Līdz pirmajam septembrim skolā,

Līdz pirmajai dienai klasē.

Šis saulainais septembra rīts

Ir zelta saulītes apspīdēts,

Un katrā saulītes starā

Ir vasaras noslēpums tīts.

 

1. septembris jau klāt, 

Skolu nu jau vajag sākt. 

Biedēt učeni aiz stūra, 

Pasēdēt ilgāk pie direktora!

 

Skolā iet mums ļoti patīk,

Katru rītu draugus satikt.

Patīk mums kā zvaniņš dzied,

Aicinot mūs klasē iet.

 

Stundās rēķinām un lasām,

Ko vien nezinām, to prasām.

Gribam taču gudri kļūt,

Tāpēc vajag čakliem būt.

 

Skolā, katram draugu daudz,

Katru savā vārdā sauc,

Skolotāji nav tai skaitā,

Viņi tikai gaisu maitā.

 

Tu pirmo reizi klases durvis vērsi

Kā gaismas vēstnesis, kas tikko gaitas sāks,

Ja bieži bērnu acīs prieku saredzēsi,

Tad pašam blakus gaišas stundas nāks.

-------------------------------------

Skolas sirdspuksti ir skolēni,

Bet skolas stiprums – skolotāja.

Ja skola ir lukturis,kas dāvā gaismu,

Tad skolotāja ir šī luktura liesmiņa.

Ja skola ir burvju dzēriens,kas dod spēku,

Tad skolotāja ir šī dzēriena biķeris.

Ja skola ir templis,kas sniedz mieru,

Tad skolotāja ir šī tempļa kolonnas.

Tik ilgi būs pasaule šī, cik ilgi būs skola

Un skolas dvēsele – skolotāja.

-------------------------------------

Draugs, paies skolas gadi

Un tālēs aizsauks mūs,

Bet senie skolas zvani

Vēl atmiņās mums būs.

 

Tā aizies gadi, aizies dienas,

Tā aizies viss, kas kādreiz bijis skaits,

Bet pāri paliks atmiņas tik vienas -

Visskaistākais ir tomēr skolas laiks!

---------------------------------------

Skola skaista, skola liela

Tur kur zināšana liela

Tur mums daudz ir prieka

Un skola mums ir tikai viena

Tāpēc visi sacīsim

Skolā gribam ieti mēs.

--------------------------------

Maigais Vasarsrudens vējš,

Saule logā rotaļājas.

Mazais skolnieks sirdī spējš,

Drīz jau pametīs šīs mājas.

Sārto ziedu puķu bariņš

Mazo bērna roku tver,

Milzu pūlī viņš tik maziņš,

Savu soli skolai ver.

Tāds viņš maziņš savā dzīvē,

Tādi mazi visi mēs.

Katram savu lietu bariņš.

Katram savai lietai solis.

--------------------------------

1. septembris jau klāt

skolu nu jau vajag sākt.

biedēt učeni aiz stūra,

pasēdēt pie direktora

 

Tad strādā tā ar rītdienīgu mēru,

Lai vari teikt kopš dienas pirmās tās:

- Kā brīnums dzīvs, kad klases durvis vēru,

Jau pati nākotne man pretī piecēlās!

 

Ar augusta saules lāsēm pielijušu taku,

Ar atvasaras lietus staru sev blakus

Es nāku no vasaras tveicīgām naktīm

Pāri mirklim kā krītošu ābolu taktīm.

 

Lai Tev laime,

Lai Tev prieks,

Lai Tev skolā desmitnieks!

 

Kad gāju no skolas,

Man prātā tādas domas,

Ko lai daru es ,

Kad somā piezīmes?

Darbs ir vajadzīgs,

Lai naudu iegūtu,

Lai maizi nopirktu

 

Lai Tev katra skolas diena

Ir vienmēr īpaša un viena.

Lai Tev prātā jauna doma

Un ik rītu laba oma.

Lai Tevi klasē visi ciena

Un Tu nepaliktu viena.

Lai Tev skolā labi iet,

Desmitnieki somā lien.

Zināšanas galvā liec,

Slinkumu gan laukā triec!

----------------------------

Maigais Vasarsrudens vējš,

Saule logā rotaļājas.

Mazais skolnieks sirdī spējš,

Drīz jau pametīs šīs mājas.

 

Sārto ziedu puķu bariņš

Mazo bērna roku tver,

Milzu pūlī viņš tik maziņš,

Savu soli skolai ver.

 

Tāds viņš maziņš savā dzīvē,

Tādi mazi visi mēs.

Katram savu lietu bariņš.

Katram savai lietai solis.

-------------------------------

Skolā iet mums ļoti patīk,

Katru rītu draugus satikt.

Patīk mums kā zvaniņš dzied, 

Aicinot mūs klasē iet.

 

Stundās rēķinām un lasām,

Ko vien nezinām, to prasām.

Gribam taču gudri kļūt,

Tāpēc vajag čakliem būt.

-----------------------------

Kāpj no plaukta grāmata,

Apstājas un domā.

Labāk abi domāsim –

Lūdzu, manā somā!

 

Burza svārkus burtnīca,

Kautrējas un stomās,

Pildspalvai pie rociņas

Ātri pazūd somā.

 

Dzēšgumija zīmuļiem

Skolotājas lomā:

Nostāda pa divi tos,

Ieved taisni somā.

 

Ābolīti sarkano

Ieripinu somā.

Ja man blakus sēdēs Toms,

Pusi došu Tomam.

 

Vai tu dzīvo Jelgavā,

Pekinā vai Romā,

Pirmā skolas diena nāk,

Nāk un sēžas solā!

(I. Zandere)

--------------------------------

Vai jūs zināt, kādas puķes

Rudenī visskaistākās?

Ja jūs zināt, ļoti lūdzu,

Vārdā nosauciet man tās!

 

Bet es zinu! Tētis teica:

Skaistākās tās puķes šķiet,

Kuras pirmā skolas dienā

Skolas bērniem rokās zied!

(J. Osmanis)

------------------------------

 

Mācies kamēr gudra(is) tiec

Visu labi vērā liec

Dzīve gudra, viltīga

Gudrība tur derīga!

------------------------------

Duksi zem kļavām

Tīk patrenkāt,

Tikai vairs laika nav:

Septembris klāt.

 

Labi pa pļavām

Vēl pastaigāt,

Tikai vairs laika nav:

Septembris klāt.

 

Pie grāmatām savām

Man jāķeras, māt:

Skolas laiks sākas jau,

Septembris klāt.

(A. Vējāns)

----------------------------

Skola skaista skola liela

Tur kur zināšana liela

Tur mums daudz ir prieka

Un skola mums ir tikai viena

Tāpēc visi sacīsim

Skolā gribam ieti mēs.

-----------------------------

Rudens skaists pār zemi nācis,

Pirmā zeltā lapas zied,-

grāmatas jau kopā vācis,

Varu nu uz skolu iet.

 

Gaiša, silta skolas telpa -

Gluži tā kā mātes glāsts,

ievelku es dziļi elpu,-

Jāsāk man jauns dzīves stāsts.... 

(J. Grots)

--------------------------------

Apsveicu Tevi 1.septembrī,

Lai Tev labas sekmes!

------------------------------

Jauna diena sākusies 

uz skola maziem jāsāk iet

ar somu sakārtotu 

un ar buču uz vaiga!

------------------------------------

Ak, rudeni, rudeni, nesteidzies vēl!

Vēl dāliju liesmas caur miglājiem kvēl.

Asteru kurvīšos kamenes lien,

Un lietusvīrs gliemezim antenas slien.

Ak rudeni, rudeni, pasmaidi vēl!

Mums tomēr vasaras saulstaru žēl.

Rau, lapas griež valsi bez mūzikas

Un ezis uz adatām ābolus nes.

Ak rudeni, rudeni, ieklausies gan, -

Skumja atbalss man dvēselē skan...

Ceļmalas ozolam zīles jau krīt,

Vasara projām ar dzērvēm slīd.

( I. Vīksniņa - Driķe)

---------------------------------

Ja skolas zvans man vēlreiz dūktu,

Es atkal solā sēstos sīks,

Trīs lietas skolotājiem lūgtu,

Jo zinu, kas ir vajadzīgs.

Mums dodiet mīlestību ceļam,

Jo tās nekad par daudz nav dots,

Tas trauks, no kura visi smeļam,

Bet kurš nekad nav iztukšots.

Un gudrību mums vajag arī,

Uz zaļa zara katrs tiks,

Bet, ja bez prāta darbu darīs,

Tad galu galā iznāks čiks.

Un lai mēs elpot spētu brīvi,

Vēl drosmi vajag sirdīs liet.

Šis grūtais ceļš, ko sauc par dzīvi,

Mums būs līdz galam jānoiet.

---------------------------------------

Es dodos pa saulainu ceļu

Līdz rudens vēlajām salnām,

Līdz pirmajam septembrim skolā,

Līdz pirmajai dienai klasē.

Šis saulainais septembra rīts

Ir zelta saulītes apspīdēts,

Un katrā saulītes starā

Ir vasaras noslēpums tīts.

--------------------

Skolā iet mums ļoti patīk,

Katru rītu draugus satikt.

Patīk mums kā zvaniņš dzied,

Aicinot mūs klasē iet.

 

Stundās rēķinām un lasām,

Ko vien nezinām, to prasām.

Gribam taču gudri kļūt,

Tāpēc vajag čakliem būt.

---------------------------

Ābece un burtnīcas

Pirmās klases solā!

Nu es neesmu vairs mazs,

Es jau eju skolā!

 

Acis raugās grāmatā,

Rokas glāsta vāku:

Tagad tu man būsi tā

Kas dos prasmi, māku!

 

Vienmēr tevi ņemšu līdz

Tā kā mīļu draugu.

Tev man tagad jāpalīdz,

Lai vēl lielāks augu!

 

J. Osmanis

------------------------------

Iesēj labestību dārzā, 

Lai tā vairojas un aug. 

Silta tā kā saules diena 

Apmīļota neaizaug. 

 

Izcep mīlestību maizē, 

Ēdot labestība augs. 

Dāsni dalot maizes klaipu, 

Viņa vairosies kā raugs. 

 

Iedod labestību bērnam līdzi, 

Kad uz skolu iet, 

Lai caur viņa mīlestību 

Labestība tālāk iet. 

 

Gan caur sēto, gan caur cepto 

Labestība augot briest. 

Tas, ko bērnam līdzi dosi, 

Vairojoties ļaudīs ies.

-----------------------------------------

Rudens skaists pār zemi nācis,

Pirmā zeltā lapas zied,-

grāmatas jau kopā vācis,

Varu nu uz skolu iet.

 

Gaiša, silta skolas telpa -

Gluži tā kā mātes glāsts,

ievelku es dziļi elpu,-

Jāsāk man jauns dzīves stāsts.... 

 

J. Grots

----------------------------------------

Kad pirmo reizi Tu klases durvis vērsi,

Tad bērnu pulks Tev pretim pavērsies

Kā tīrums jauns, kur pirmos graudus bērsi,

Kam pāri gadskārtas ar sauli, sniegiem ies.

 

Tad zini, - liela liela Tava atbildība,

Kā lauku kopt šo dzīvo pienāktos,

Tur palīgs īsts būs darba mīlestība,

Un Dzimtene Tev allaž spēku dos.

 

Kā deva to, kad pats vēl skolā gāji,-

Ko guvi, ieguvi,- bez mitas tālāk dod

Kā gaismas ieroci, ko spožu asināji,

Jo dodot cilvēks aug un tā tik laimi rod.

 

Tu pirmo reizi klases durvis vērsi

Kā gaismas vēstnesis, kas tikko gaitas sāks,

Ja bieži bērnu acīs prieku saredzēsi,

Tad pašam blakus gaišas stundas nāks.

 

Tad strādā tā ar rītdienīgu mēru,

Lai vari teikt kopš dienas pirmās tās:

- Kā brīnums dzīvs, kad klases durvis vēru,

Jau pati nākotne man pretī piecēlās!

------------------------------------

Ak, rudeni, rudeni, nesteidzies vēl!

Vēl dāliju liesmas caur miglājiem kvēl.

Asteru kurvīšos kamenes lien,

Un lietusvīrs gliemezim antenas slien.

Ak rudeni, rudeni, pasmaidi vēl!

Mums tomēr vasaras saulstaru žēl.

Rau, lapas griež valsi bez mūzikas

Un ezis uz adatām ābolus nes.

Ak rudeni, rudeni, ieklausies gan, -

Skumja atbalss man dvēselē skan...

Ceļmalas ozolam zīles jau krīt,

Vasara projām ar dzērvēm slīd.

 

 I. Vīksniņa - Driķe

 --------------------------------------

Tik dzelteni zeltainas lapas dej’

Un mirguļo brāzmainā vējā.

Vējš draiskulis, lapas virpinot, smej

Un iemet tās tieši sejā.

Skat’, dardedzes krāsās dālijas zied,

Kvēl gladiolu diženās vāles.

Aiz apvāršņa saule smīkņājot riet,

Un gājputni aizlido tālēs.

Kā sarkani lukturi sērmūkši spīd, -

Līkst zari no ķekaru svara.

Un resnulim ozolam zīles krīt.

Ak, Dievs! Kāda rudenim vara!

(I. Vīksniņa - Driķe)

---------------------------------------

 

Sārto ziedu puķu bariņš

Mazo bērna roku tver,

Milzu pūlī viņš tik maziņš,

Savu soli skolai ver.

1. septembris - zinību diena! Apsveikuma dzejoļi skolotājiem un skolēniem par skolas nozīmi!