Dzejoļi par skolu bērniem

on 20 Decembris 2016
Skatīts: 2638

Lietotāju novērtējums: 5 / 5

Zvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīvaZvaigzne aktīva
 

Ar darbu tev ir pilnas rokas,

Ar labiem vārdiem pilna sirds.

Ik zars no tava dzīves koka,

Tik brīnumjaukos ziedos mirdz.

Tu pasmaidi, ja skauģi gadus skaita,

Un neskumsti, ja matos sarma krīt.

Tu esi cildena un tāpēc vienmēr skaista,

Jo sirds un dvēsele tev krūtīs mīt.

Ej saules taku laimīga un stalta,

Nes saujās prieku, gaismu citiem dod –

Lai šeit, pie tava sadraudzības galda

Ikviens no mums sev gaišu prieku rod.

 

/A.Rode/

------------------------------------------

Kā uzvilkts pulkstenis - tāds mūžs Tev Laimas likts.

Šī mazā pasaule ap Tevi griežas visa.

Tu gaismas kāpnes tās, pa kurām augšup tikt,

Kur zelta saules loks un lielā laika risa. 

 

/F. Gulbis/

---------------------------------------------------

Vientulību ar labiem vārdiem, kas sedz.

Tava dvēsele dziesmai un skaistumam māsa,

Labu darīt otram, - tavs lielākais prieks.

No tiem cilvēkiem, kuri izgaismo dzīvi.

 

/A. Apškrūma/

-----------------------------------------------------

Ak, cik gadu kopā pavadīts!

Gan patīkamu, darbīgu un gaišu –

Bet katrs no tiem apzeltīts

Ar tavu sirsnību un darbu.

Kur saknes avotam, kur saknes vējam,

Kur akmenim, kas lauka malā klus?

Kur saknes asarai, kas slepus noritēja?

Kur saknes cerībai, kas katrā dus?

Kur saknes – jautāt varu bezgalīgi

Un bezgalīgi apbrīnojot, šķiet

Tās lappuses kā sapņu kamolīts,

Kur dvēsele guļ mūžībai pie sirds.

------------------------------------------

Saulespuķe dzīves vidū-

Mana skolotāja.

Mēs kā mazi zvirbulēni

Sēklas uzknābājam.

 

/M.Briede/

-------------------------------------------

Pavisam nedroši un bikli

Mēs Jūsu klasē ienācām,

Bet tas tik ilga īsu mirkli,

Jo jutāt to un nācāt klāt.

 

Jums uzticēja mūsu senči

To, kas līdz skolai lolots, rāts,

Par mūsu otro mammu kļuvāt,

Un pārbaudījāt ko kurš māk.

 

Mūs iemācījāt lasīt, rakstīt,

Kā skaitļus atņemt, kā likt klāt,

Un, ja kas reizēm nesanāca,

Jūs nesteidzāties tūlīt rāt.

 

Kaut paaugāmies mazliet lieli,

Mēs mīlam pie Jums piestaigāt,

Un tagad, kad mēs skolu beidzam,

Jums lūdzam- atļaut ciemos nākt.

 

/Aija Celma/

-----------------------------------

Es dažreiz esmu bijusi kā ezēns mazs,

Kas sapratis, ka dotas viņam adatas,

Kurš diemžēl nesaprot, ka labu viņam vēl,

Un labam pretī dur ar spicēm vēl un vēl...

 

Es biju kā no olas šķīlies cālītis,

Kurš knābīti ir ziņkārībā atvēris,

Kas trauc uz ligzdas malu ne aiz ļaunas spīts,

Bet tādēļ, ka viss nezināms un miglā tīts.

 

To pacietību, lai man ragus aplauztu,

Kas taisa katru buciņu par badīgu,

To mīlestību, skolotāj, ko dalījāt,

Ar visiem zemes ziediem nekad neaizstāt.

 

Paldies Jums, skolotāj, es saku tūkstoškārt,

Un asaras, kas man no acīm šobrīd nāk,

Ir, ne jau bēdu, tās ir prieka asaras,

Par Jums nav bijušas man citas labākas.

 

/Aija Celma/

----------------------------------------------

Šo dziesmu, skola, dziedam mēs par tevi_

Ik vārds ir zieds ,tev pateicībā vīts.

To spēku dzīvei, kuru tu mums devi,

Mēs paņemam uz visu mūžu līdz.

 

Nāks daudzi gadi. Nāks un atkal aizies.

Pret jaunām tālēm aicinās ik rīts.

Bet, mīļā skola tavu ceļa maizi

Mēs paņemam uz visu mūžu līdz.

 

Būs dažam dzīvē vieglāk, citam grūtāk,

Būs vajadzīgs tavs spēks un mūsu spīts,

Bet labo gaismu, tavos gados gūto,

Mēs paņemsim uz visu mūžu līdz.

 

/Ziedonis Purvs/

Dzejoļi par skolu bērniem skolas gaitās.