Dzejoļi par sievieti 8. martā

on 23 Decembris 2016
Skatīts: 1340
Zvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīvaZvaigzne neaktīva
 

Sievietes vērtības mērs var būt vīrietis, kuru viņa mīl. 

--------------

SVĒTĪTĀ MALA

 

Zeme tu, kur kājas noaut gribētu,

Lai ar putekļiem tev nepieskartos,

Lai kā eņģel’s šķīstumā es zibētu,

Kad tas lido debesības vārtos.

 

Tavos kalnos zilos reiz man plauka maijs,

Tavos strautos mazgājos kā Dievā,

Manu garu nesa ēterdzidrais klajs,

Ziedos niru viss, kā bite ievā.

 

Svētbirzēs un silu klēpī izgaisu

It kā melodiju zaros gamma,

Visās dzīslās jutu saldu negaisu,

Dvēsle šalca nāvi pārvaroša.

 

Mūžam Brīnišķā man tekās klīda līdz,

It kā bērnu mani sirdī nesa,

Nejautu, ka nolija man rieti, rīts,

Laiks tik svētskaidrību zilu dvesa.

 

Ai, tu zeme, neminēšu tevi es,

Jo kas izrunāts, tas skan kā zaimi,

Lai man sirds caur dzīvību un nāvi nes

Tevi it kā neskartāko laimi.

8. marta dzejoļi par sievieti

-----------

„Sievietes ir kā tauriņi, kas no desmit ugunīm izvēlas to, kura visgaišāk spīd un deg.”

-------------------------------------------

Jūra, tāpat kā sieviete, ir reizē vāja un stipra, un, ne jau uztiepjot savu gribu, tā iegūstama. 

-------------

Vīrietis un sieviete- tās ir divas notis, bez kurām cilvēka dvēseles stīgas nespēj dot pareizu un pilnskanīgu akordu.

-------------

Ak sieviete, ak sieviete –

Tu esi mana dieviete!

Klēpjiem tulpītes Tev sūtu,

Lai šai dienā prieks Tev būtu!

-------------------------------------------

AUGŠUP

 

Mans draugs, kā dvēsle man uz Tevi dzied,

Tik brīnumainu melodiju vīta,

Tev līdzās viss tur pumpuro un zied, –

Bez Tevis sirds top grūta kā bez rīta.

 

Kā lai es spēju būt, kur Tevis nav, –

Es Tevis izslāpis kā svētavota,

Bet jo es dzeru, jo viss tvīkstu jau,

Kaut dzīle jau man Tavā malkā dota.

 

Uz Taviem spārniem lidoju aizvien,

Kā dūjas dūc ap mani mīla Tava,

Tavs bērna skats ved mani augšup vien,

Kur gaiss zib spīdekļos, kā bitēs drava.

 

Kur plašums dziļš! Es pazustu ikbrīd,

Ja Tu kā robeža man neapvītos,

Tavs smaids kā ēters salds man acīs spīd,

Es raugos pielūgdams, kā ceļnieks rītos.

 

Lai aizrit mūži mainoties ap mums,

Lai nobirst kosma klēpī zvaigžņu lieti!

Pār mums viz nebeidzamās dailes jums,

Zem viņa mēs kā zīda mezgliem sieti.

-------

Ar smiltīm ir tāpat kā ar sievietēm: jo smalkākas tās, jo bīstamākas. 

----------

Vīrietis ir galva, sieviete ir cepure.

-------

Mīlestība nozīmē, ka divas būtnes ir viens, ka vīrietis un sieviete pārvēršas eņģelī! Tā ir debesis!

--------------

„Muļķis tas, kas uzskata sevi par sievietes pazinēju.”

--------------------------------------------

Sieviete jāmīl pareizi, citādi viņa nemīlēs pretī.

-----------

Ja sieviete tik rūpīgi pošas, tad vienīgi tāpēc, ka vīrieša redze ir ievērojami labāk attīstīta nekā prāts.

-------------

Vīriešus var analizēt, sievietes- tikai dievināt. 

---------------

NGELUS

 

Meklēju, kur savu galvu pieglaust,

Prasu vējam, ceļa zālei es,

Kādās mīļās rokās sevi iejaust,

Kādā dvēslē saldi patverties.

 

Sirds, kas mūžam mērķa tālē dzīta,

Kas pret zvaigznēm nebeidz skatu vērst,

Tavas mīlestības svētās pīta,

Alkst no zvaigznēm Tavā sirdī sērst.

 

Paņem brīdi sevī manas zvaigznes,

Mērķi augstāko un svētumu,

Lai pēc tam mūs pārkausētus aiznes

Mērķis jauns uz jaunu augstumu.

 

Jo kas mīl, tam visi mērķi krūtīs,

Visi vārti vaļā vērti tam,

Pats kā svētceļnieks tas ceļa jūtīs

Klausās, Angelus kā dvēslē skan.

-------------

8. marts ir diena,

Kad sieviete ik viena

Ir pelnījusi ziedus,

Un mīļus apskāvienus!

-------------------------------------------

Vīrietis pirms sper izlēmīgu soli domā: “Ko es sacīšu?”, bet sieviete: “Ko es vilkšu mugurā?”

---------------

Būt sievietei- tās ir sāpes. Kļūt par meiteni- sāpēt. Kļūt par mīļoto- sāpēt. Kļūt par māti- sāpēt. 

Bet visnepaciešamākā sāpe uz zemes- būt sievietei un nezināt visas šīs sāpes līdz pēdējai.

-----------

„Sievieti nav zinājis pat Dievs, citādi viņš to nebūtu radījis.”

---------------------------------------------

Varium et mutabile semper femina. Sieviete allaž ir nepastāvīga un mainīga.

-----------

Īsti skaista var būt tikai mīloša un mīlēta sieviete, jo tikai mīlestība piestaro acis ar tādu gaismu, padara kustības tik graciozi slīdošas, bet smaidu tik atklātu un laimīgu.

----------------

Skaista sieviete savā kaislību lidojumā liek visu uz spēles…

-------

Tu esi sieviete un ziedus pelnījusi esi,

Tā vienkārši bez iemesla, tāpat..

Par to, ka vienkārši Tu esi,

Kādam, vien tepat..

-------------------------

Skriet pakaļ sievietēm ir pilnīgi droši. Bīstami ir vienīgi tās noķert. 

----------------

Jo skaistāka ir sieviete, jo godīgākai tai ir jābūt, jo tikai viņas godīgums spēj novērst to ļaunumu, ko spēj radīt viņas skaistums.

---------------------

Sievietes pievērš uzmanību nevis skaistiem vīriešiem, bet gan vīriešiem ar skaistām sievietēm. 

--------

„Ir vienmēr bīstami par sievietēm teorētiski spriest, attiecībā uz viņām likumu nav - ir tikai notikumi.”/Č.Darvins/

---------------------------------------------

Es apģērbjos sieviešu dēļ, bet izģērbjos vīriešu dēļ. 

--------

Skaista sieviete ir kā liepa klajā laukā – negaisa laikā zem tās stāvēt bīstami, tā pievelk zibeni.

-----------------------------------

RUSTCEĻOS

 

Gan jau pūpoli ap mani zili sirmo,

Tērcēs, upēs dzīvais ūdens dūc,

Bet vai jutīšu vairs pavasari pirmo,

Kas mūs nesa reiz kā rožu plūds?

 

Vai vairs skatīšu šīs ilgas saldi sērās,

Kur Tev skuma acis – dūju pār’s,

Sirds no viņu svētavotiem neatdzērās,

Gars tur nomazgājās šķīsts un vārs.

 

Kāda migla vīsta nu man ceļus grūtos,

Zvaigznes sabirušas putekļos,

Kur lai viens bez Tevis mirkli mājās jūtos? –

Ejot pakrist varu krustceļos.

 

Skūpstīšu vēl pīšļus, jo šī zeme svēta,

Tavi soļi viņu minuši,

Daiļums Tavs pār viņu varavīksnes vērta,

Skati svētlaimē to tinuši.

 

Zeme atvērsies, un aiziešu uz mūžu,

Bet mans gars Tev sirdī paslēpsies, –

Vai gan zināsi, ka Tevī būšu,

Ka mūs kausējis par vienu Dievs?..

 

Lūk, jau pūpoli ap mani zili sirmo,

Tērcēs, upēs dzīvais ūdens skan,

Dzersim mūžīgi nu pavasari pirmo,

Tevī es, Tu dvēsle dvēslē man.

--------------

Sieviešu apģērbā pats galvenais ir sieviete, kas to nēsā.

---------------

Sieviete – dieviete

Vīrietis – velns

Vīrietis bez sievietes

Maziņš un melns.

------------------------------------

Netici smejošai sievietei un raudošam vīrietim.

--------------

Sievietes intuīcija – tā ir īpaša spēja, kas sievietei pasaka priekšā, ka viņai ir taisnība, neatkarīgi no tā, vai viņai ir taisnība vai nav.

------------------------

Vīrietis vienmēr grib būt sievietes pirmā mīlestība, sieviete grib būt vīrieša pēdējā mīlestība. 

--------------

MEKLĒJOT

 

Caur dzīves veidiem klejodams es Tevi, Tālā, saucu,

Ar asinīm un asarām sirdsmīļo vārdu jaucu.

 

Un aiznira gadsimteņi, un laiks un telpa gaisa,

Tik ilgās neizteicamās vēl gars pēc Tevis kaisa.

 

Un šaubās paguru… Mans Dievs, kad brīdis gaišais sitīs,

Vai skaistums ilgu pārmērā tad pīšļos nesakritīs?

 

Un ja tad beidzot sastapšu es Tevi tālā telpā,

Vai būs man spēka izturēt un nemirt Tavā elpā? –

 

Un tomēr Tevi jārod man, kaut miljardgadu klejot

Man lemts, šo veidu biķeri ar jaunu dzīvi lejot,

 

Un ja ne ar’ šai mūžībā, tad citās zvaigžņu pļavās

Reiz nebeidzamais daiļums Tavs ņems mani gālēs savās.

---------------

Ar balodīšu pastu

Tev sūtu baigo nastu - 

Simtiem tulpes saplaukušas,

Tev galdā nebūs vāzes tukšas!

---------------

Mīļotās sievietes smaidam piemīt mirdzums, kas redzams pat tumsā. 

---------------

Ja sieviete dusmojas, tad viņai ne tikai nav taisnība, bet viņa to arī apzinās.

--------------

MEKLĒJOT

 

Caur dzīves veidiem klejodams es Tevi, Tālā, saucu,

Ar asinīm un asarām sirdsmīļo vārdu jaucu.

 

Un aiznira gadsimteņi, un laiks un telpa gaisa,

Tik ilgās neizteicamās vēl gars pēc Tevis kaisa.

 

Un šaubās paguru… Mans Dievs, kad brīdis gaišais sitīs,

Vai skaistums ilgu pārmērā tad pīšļos nesakritīs?

 

Un ja tad beidzot sastapšu es Tevi tālā telpā,

Vai būs man spēka izturēt un nemirt Tavā elpā? –

 

Un tomēr Tevi jārod man, kaut miljardgadu klejot

Man lemts, šo veidu biķeri ar jaunu dzīvi lejot,

 

Un ja ne ar’ šai mūžībā, tad citās zvaigžņu pļavās

Reiz nebeidzamais daiļums Tavs ņems mani gālēs savās.

----------

Sievietes armums apietas gluži tāpat kā cilvēce ar saviem dieviem. Viņas dievina mūs un tajā pašā laikā uzmācas mums ar saviem lūgumiem.

------------

Gribi uzzināt meitenes netikumus? Palieli to viņas draudzenēm.

-------------

DAIĻUMA BŪTĪBA

 

Ieniru dvēselē savā, – Tavs skaistums man vizēja pretim,

Aizrāvos zvaigznēs, ir tur staroja saulē Tavs vaigs,

Ūdeņos dziļos un kokos un akmeņos šķitu es Tevi,

Avotā dūca Tavs smaids, vizēja puķēs Tavs skats.

Tagad es zinu, ka visur, kur daiļāko meklēšu izprast,

Pretim man degsi aizvien daiļuma būtībā Tu.

---------------

Sieviete atdod vīrietim sava mūža zeltu. Taču katru reizi viņas prasa to atpakaļ, samainītu vissīkākajā naudā.

--------------

Katra sieviete sastāv no trim daļām: dvēseles, miesas un apģērba…

-----------

APSKAIDROTAS VĀRSMAS

 

Es biju akmens pelēkais,

Ko slepen’ gars Tavs skāra,

Nu neizjaustā dzīvībā

Dreb manī dvēsele vāra.

  

Es biju tuksnesis – kur smaids

Tavs brīdi rotaļājās,

Nu oāzes un avoti

Pār mani ņirb un klājas.

  

Es biju zvaigzne krītoša,

Ko skats Tavs sagūstīja,

Nu ritu viņa spožumā

Kā sfēru harmonijā.

 

Es biju nakts, ko norāvi,

No tumšās pasaul’s sejas,

Nu es kā saule bezgala

Pār visu mirdzā lejos.

-------------

Dievs izgudroja sievieti, lai vīrietim nebūtu garlaicīgi, un vīrietis konstruēja skaitļojamo mašīnu, lai zinātu, cik šī greznība maksā. 

----------

Es zinu, ko sievietes grib: daudzus cilvēkus, ar ko runāties. Par ko viņas grib runāt? Viņas grib runāt par visu ko.

--------------

Neceriet uz sievietes muļķību – mīlestībā visas sievietes ir gudras. 

--------------

Sieviešu kļūda ir tā, ka viņas domā, ka visi vīrieši ir vienādi, bet vīriešu kļūda: viņi domā, ka sievietes ir dažādas.

---------

ieviete un filma ir interesantas. Bet, iekams tās tādas kļūst, abas pienācīgi jāattīsta. Bet attīstīšana kā ar vienu, tā otru notiek tumsā.

------------

Kad nav laika, izdevības un pavedēja, tad sieviete ir tikumīga.

------

Vai jūs zināt, cik liela ir sieviešu ziņkārība? Gandrīz tikpat liela, cik vīriešu.

-------------

Sieviete ir skaista mirāža, kas papildina ar gaišiem ezeriem un ēnainām alejām mūsu tikumības tuksnesi.

-------

MEITENES LŪGŠANA

 

Pacel mani pāri

Zemei, tālēm,

Turp uz zvaigžņu āri,

Zilām gālēm;

 

Pacel mani pāri

Tumsai, naidam,

Lai es degtu vāri

Dieva smaidam,

 

Lai es piedot spētu,

Mīlēt visu,

Kam ar tvīksmi svētu

Degu, dzisu,

 

Lai es prieku spētu

Dvēslēs raisīt,

Visur neredzētu

Sauli kaisīt,

 

Līdz viss uzziedētu

Pavasarā,

Dvestu, nodrebētu

Dvēslē, garā.

 ----------------- 

 Es sieva tev,

Es tava mīļotā!

Kā dzelkšņu siets

Ap mēļu tējas rozi,

Kā apiņstīga

Trauslam koka stumbram.

Ir mana bēda

Vien pie tevis būt.

Būt tavai elpai

Klusā pusnakts stundā

Un atmodai, 

Kad rīts pie loga bungo.

Būt tavam bruņukreklam

Dzīves kaujā sīvā.

Es tava sieva.

Mīļotā.

Vismīļā.”

-------------

PIE TEVIS TIK BALTI

 

Pie Tevis tik balti, tik klusi,

Tavs klusums tik svēts, tik vārs,

Tu ziedos un pasakās dusi

Kā saules un smaržu pilns dārzs.

 

Šai klusumā apgarotā

Viss svēts top, kam pieskaries Tu,

Nakts Tevī kā apskaidrota,

Dievs staigā caur klusumu,

 

Dievs staigā un brīnumā vītu

Var Tevī ik domu jaust, –

Tur zemes vēl neradītas,

Tur pasaule jauna aust.

 

Ap tevi tāds baltums elpo,

Un zvaigznes Tev viešņas ikbrīd,

Un biklais smaids Tev pār telpu

Kā pavasar’s svētīdams slīd. 

 ----------------------------

 

 -------------

MEITENE

 

Man dvēsle bij niecīga, velta,

Tik akmentiņš pelēks es šķitu,

Caur Tevi nu mirdzu kā zelta,

Nu dziedošās strūklakās ritu.

 

Katrs atoms nu manī tik pilnīgs,

Kopš dvēsli man gars Tavs ir tvēris,

Es lejos kā ūdentiņš vilnīgs,

Kas sauli aizgūtnēm dzēris.

 

Ai, mīļais, mans padebess drošais,

No nīcības plaukt Tu man ļāvi,

Nu sapītai varvīksnēs košās

Pie Tevis man iet kaut caur nāvi.

 

Es mūžīgi jauna caur Tevi

Un pilna ar daiļuma medu,

Kā zieds es Tev atdodu sevi,

Tev rokās es jaunību vedu.

 

Ai, ņemi un aizslēp uz mūžu

Pie krūts sev šo trīsošo spāri,

Es dvēsle Tev dvēslē būšu,

Tu dievišķā debess man pāri.

 ------------------------

ZVAIGŽŅU SFĒRĀS

 

Es nakti zvaigžņu sfērās nomaldījos

Viens ilgās Mūžam Daiļo meklēdams,

Un it kā tauriņš zelts es staros vijos

Caur mūžību pret sauli ņirbēdams,

Līdz pats es viss ar sauli piepildījos.

 

Kā bišu spieti meteoru bars

Ap mani čaloja un drūzmā laidās,

Un ilgās aizrāvās tiem līdz mans gars,

Kā liesmās kaisdams neredzētā gaidās.

Kāds skaistums virgoja, kāds pavasar’s,

 

Kur gars mans būtībā kā dzelmē irās,

Un visums kūsoja tik salds kā vīns,

Kas izliets Dievišķīgās Mīlas dzīrās.

Un tālēs saucot koklēja kāds zvans,

Un sfēras dziedāja un riņķos rita,

 

Un gars mans it kā avots nedzirdams

Pret noslēpuma krauju krastiem sita, –

Un visums atvērās kā Dieva nams

Pilns svētuma, un viss tik esošs šķita,

Tik viens vēl palika man nejaušams,

 

Šī mīkla, Daiļajā kur mana mita.

Un telpas savijās un nāca gals,

Bet galā sākums jauniem mūžiem vērās,

Un ritot, sirdī kāda mīļa balss

Man iedūcās kā zvans no tālas sfēras.

 

Tāds mani aizrāva šai brīdī prieks,

It viss kā pārsauļots un jaunots šķita,

Un gars mans it kā akords dzidri liegs

Pret Mūžam Daiļo mīlas dūzmās rita.

 

Ak, nu es sapratu, to meklēdams,

Arvien man līdz tā manos ceļos klīda,

Kā svētums gaišs, kā brīnišķs saules nams

Tā neredzama manās jausmās svīda.

---------------------------

PSALMS

 

Kā avots skrien pret jūru dziedādams,

Kā klajs pret sauli puķu rokām sniedzas,

Kā nakts pret rītu, zvaigznēs ziedēdams,

Mans gars pret Tevi, Mūžam Daiļā, tiecas.

Ak, visur balss Tev saldi saucot dūc,

Tik kur, ak, kur man skatīt Tevi vaigā?

Vai vētra Tu, kas gaisos zibšņus plūc,

Vai smaržu viln’s kas ziedu pārslās staigā?

Vai dzidrais ritms Tu, zvaigžņu klajs ko nes,

Jeb žilbums liegs, kas nozib saules spīgots?

Tik jūtu, Tevis pilns ik rītus es

Ar ziediem mostos mīlestības stīgots.

 -------------------------------

DOD MAN

 

Dod man sauli, zvaigznes, klajus,

dod man pasaul’s gaišo telpu, 

Dod man puķes, kokus, kalnus,

zāļu zemi, ziedu elpu, 

Sniedz man skatu dzidro prieku,

balsi gaišo, vaiga zeltu, 

Un es svētnīcu tad jaunu

neapjaustai Dailei celtu. 

Sniedz man laipno smaidu trīsās

dvēsli izplaukušo ilgās, 

Nāc un augšup mani vedi

mīlas debess zelta zilgās, 

Vedi šķīstumā un dailē,

gara bezgalīgā gaismā, 

Un es saulei līdzīgs kļūšu,

zemi skaudams mīlas gaismā.

8. marts ir tā diena, kad veltīt skaistu dzejoli sievietei!