Un tagad, skolotāj, tu mazliet apsēdies,
Jo tava steiga aizsteigusies. Klusu
Kā circenis tikšķ vecais pulkstenis,
Un bargais skolas zvans ir nolicies uz dusu.
------------------------------------------------
Ir pēkšņi šajā nemierkrastā miers,
It visas rūpju laivas uzvilktas ir malā.
Var atļaut četrdesmit minūtēm
Bez grožiem skriet. Ir svētki galu galā.
----------------------------------------------
Ir svētki, skolotāj, un Tu
Reiz rokas gādīgās nu vari salikt klēpī
Un pavasara saulē pasapņot, un aizmirst par
To paguruma mirkli, ko no visiem slēpi.
------------------------------------------------
Gads no dienas atskalda savu daļu.
Mūžs no cilvēka atskalda savu daļu.
Un Jūs šai vidū kā lepna priede,
Kurai lemts nenoziedēt.
------------------------------------------
Jūsu prieks un Jūsu sāpes nāk
Ar cilvēkbērniem, kuri savu ceļu sāk.
Caur viņu priekiem un caur viņu sāpēm
Atbilde Jūsu dzīvei: Kāpēc?
--------------------------------------
It visā, kas ir iemīlams un nīstams,
Ik vārdā, kas ar sirdi jāizjūt,
Ir skolotājam jābūt īstam
Un vienmēr patiesam, cik patiess vien var būt.
------------------------------------------------
Un Tevi jaunas, modras acis vēro, -
Tām nedrīkst melot, nedrīkst slēpt neko,
Ar Tavu dzīvi daudzas dzīves mēro,
No Tevis ņem, bet devējs bagāts top.
-----------------------------------------------
Tad atgriežos tai zemē, kuru sauc
Par bērnību. Tai krāsu daudz.
Es eju pasakā pa krāsu taku.
Un dienas steiga vārdus nesajauc,
Ko es no savas bērnības Tev saku.
-----------------------------------------------
Vēl vienmēr jūtos bērns es Tavā tuvumā,
Kaut baltiem ziediem apber mani pavasar’s
Bet mana mūža labākajā guvumā
Ir, pirmā skolotāja, arī Tava daļa.
---------------------------------------------
Pat daudzus sveicienus var ikdienišķi sacīt,
Bet pēkšņi atmiņā tev atsmaržo kāds rīts,-
Zilst sili tālumā un tāles bērna acīs,
Kāds pirmoreiz Tev saka: “Skolotāj, labrīt!”
----------------------------------------------
Draugs, paies skolas gadi
Un tāles aizsauks mūs
Bet gaišo dienu zvani
Vēl atmiņā mums būs.
Kad valša skaņas liegi raisās
Un lustru gaisma mirdz
Tu, jautri smaidot, biedros veries
Un līksmi izjūt sirds.
----------------------------------------------
Es pateicos tev, mīļā, labā skola,
Par rīta sauli, ko mums liki plaukstās:
Mēs paņemam no tavas klases sola
Sev līdz ar sauli sapņu zvaigznes augstās.
Es pateicos tev skolotāj, mans sirmais,
Par sirdi liesmaino, ko tu mums devi:
Tu lielās dzīves ceļā biji pirmais,
Kas atrast mācēji mums pašiem sevi.
Par tavu balto bērzu maigām šalkām,
Kas mūža pavasariem pāri skries,
Par tālu gaitu nebeidzamām alkām
Tev skola vienmēr nāksim pateikties.
Dažādi apsveikuma dzejoļi un pantiņi par skolas sākumu un 1. septembri.