Šodien ir advente pirmā,
Kad iededzam pirmo sveci,
Tai krāšņā adventes vaiņagā,
Ko veidojām mēs paši.
Tā degsim, mēs nedēļas četras,
Līdz ziemssvētki klātu jau būs,
Tad mirgos mums istabā egle ,
Un sveces jau tās zaros degs,
Tās ielīksmos sirsniņas mūsu
Un dvēseles vaļā tā vērs,
Ar dziesmām un dzejoļu kalniem,
Tad pavadīsim tos mēs.
----------------
Rīts krēslā deldē melnu nakti,
Kā baltas sveces liesma dakti ~
Ir Pirmā Advente - kluss sākums,
Kad jaušams Ziemas Svētku nākums...
---------------
Atkal justies kā bērnam, kas brīnumu gaida.
Atkal lūkoties zvaigznēs un just,
Kā tās smaida
Un vēlīgi noraugās tevī caur Svētvakaru –
No sirds tev to novēlēt varu.
----------
Kūst Adventes vainagā svecīšu pāris,
Un Brīnuma tuvums ir pasauli skāris:
Drīz Ziemsvētki aizskanēs, balti un klusi,
Caur Dvēselēm, Laiku - Mūžības pusi...
-------------------
Tu jūti smaržu, to smaržu pazīstamo,
To piparkūku smaržu pazīstamo,
Tev jāsajūt prieks savā dvēselē,
Un tad dod citiem pretīm to.
--------------
Trīs sveču liesmām vainags svētīts,
Gads Adventē tiek svērts un vētīts...
Drīz Ziemas Svētku sudrabzvanos,
Jau četras sveces skujās tvanos...
------------
Pasaule ir tieši tik gaiša un laimīga,
Tik laimīgu mēs to mākam ieraudzīt
Un citiem parādīt.
Lai skaista svētku gaidīšana
Un vēl skaistāka sagaidīšana!
-------------
Mirdz četrās svecēs siltas, gaišas liesmas,
Un Ziemas Svētku zvani, klusas dziesmas,
Caur balto Adventi skan, Laika taktī,
Un Dvēselītēm, Klusā, Svētā Naktī...
-----------------
Atvēli laiku draudzībai,
Jo tā ir ceļš uz laimi.
Atvēli laiku sapņiem,
Jo tie aiznesīs tevi līdz pat
Zvaigznēm.
Atvēli laiku, kad mīlēt un būt mīlētam,
Jo tā patiesi ir debesu dāvana.
Atvēli laiku, lai redzētu, kas notiek ap tevi,
Jo diena ir par īsu, lai varētu ļauties
Savtībai.
Atvēli laiku smiekliem,
Jo smiekli ir dvēseles mūzika.
--------------
Debesu liedegi sniegos,
Pārslas uz zemi krīt.
Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt.
Ziemassvētki ir ceļā
Mieru dvēselēs aust,
Tiek ar adventes laiku
Katrai sirdij tas pausts.
Katram svētības irklis
Adventes laikā dots,-
Ieairēt saules mirkļos,
Mūžību vainagot.
---------------
Kluss vakars. Advente jau beidzas,
Lai Ziemas Svētku Brīnums sāktos,
Jauns Gads pa Vecā pēdām steidzas ~
Drīz kalendārus mainīt nāktos...
Vērts šķirstīt atmiņas, vēl mirkli,
Par labāko, ko gads šķiet devis ~
Pirms atvērt jaunu Laika šķirkli,
To katrs fiksēt var, priekš sevis...
Gads (rudenīgs, vai - iesirms salā),
Kļūst vēsture: tam Jaunais seko:
Rau - katrā Māras Zemes malā,
Ar dāvanmaisiem Rūķi ļeko! ;)
---------------
Mēness atspulgs pār sniegotiem kalniem
Kā klavieru taustiņi skraida.
Bēgošam atspulgam pieglausties gribu
Kā bērns ticot, mīlot un gaidot...
--------------
Ir atkal laiks,
kad sveces ienāk mājā-
ar Adventi tā pimā,otrā, trešā,ceturtā
Klāt atkal laiks,
kad sveces aizsāk runāt
un klusā pazemībā
tavās acīs lūkojas.
Ir atkal laiks,
kad gaidām Ziemassvētkus,
to svēto brīnumu,
ko dziļi izjūt sirds
un prāts.
Klāt atkal laiks,
kad līdz ar sveču ziediem
plaukst mūsu dvēselēs
gaišs svētlaimības prieks!
Sveicu ar pirmo adventi!
-------------
Mēs katrs esam eņģelis,tikai ar vienu spārnu.
Un lidot varam,kad cieši apkampjam un apmīļojam mums līdzīgu būtni...
(Lučiāno de Kreščenco)
---------------------
Četras Adventa nedēļas – četras Adventa sveces, tie ir četri pakāpieni ceļā uz Ziemassvētkiem. Ar šo dienu kristīgajā pasaulē sāk Ziemassvētku gaidīšanu. Taču Adventa laikam ir vēl kādas būtiskas, dziļi simboliskas vērtības – pirmkārt, tieši ar pirmo Adventa svētdienu sākas kristīgās baznīcas jaunais gads. Advents ir laika posms no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem, tas ir pieklušanas un pārdomu laiks pirms lielā brīnuma un prieka vēsts – Kristus piedzimšanas.
-------------
Zvaigznes spožas dzirkstes met,
Mērķis beigsies kūtiņā.
Gani uz mazo kūtiņu iet,
Gudrie dāvanas tur rociņās.
Jēzus beidzot piedzimis,
Svētos Marijas autiņos tīts.
Nu ienaids uz zemes būs rimis,
Kad būs iestājies rīts.
---------
Atkal svecīšu liesmas
Adventa vainagā plīvo,
Un Ziemassvētku dziesmas
Mūsu lūpās dzīvo.
Četras gaišas dvēselītes
Ar mums sarunājas,
Četras baltas dvēselītes
Jautā - kā mums klājas?
Vai patiesā ticībā esam,
Ziemassvētkus gaidot,
Vai mīlu sev sirdīs nesam,
Tuvāko neatraidot,
Vai varam tiešām no sirds
Lūgt Dievam piedot grēkus,
Vai acīs mums mīļums mirdz,
Uzveicot tumšos spēkus?
Četras gaišas dvēselītes
Silda mūs putenī bargā,
Četras baltas dvēselītes
Mūsu cerības sargā.
---------------
Kaut varētu Adventes laikā
Tik daudz gaismas dvēselē sēt,
Viens pret otru, lai mīļumā spētu,
Mēs šai pasaulē uzziedēt.
-----------
Ir atkal laiks,
kad sveces ienāk mājā -
ar Adventi tā pimā,otrā, trešā, ceturtā
Klāt atkal laiks,
kad sveces aizsāk runāt
un klusā pazemībā
tavās acīs lūkojas.
Ir atkal laiks,
kad gaidām Ziemassvētkus,
to svēto brīnumu,
ko dziļi izjūt sirds
un prāts.
Klāt atkal laiks,
kad līdz ar sveču ziediem
plaukst mūsu dvēselēs
gaišs svētlaimības prieks!
--------------
Mirdz četrās svecēs siltas, gaišas liesmas,
Un Ziemas svētku zvani, klusas dziesmas,
Caur balto Adventi skan, laika taktī,
Un dvēselītēm, klusā, svētā naktī.
-------------
Rīts krēslā deldē melnu nakti,
Kā baltas sveces liesma dakti
Ir Pirmā Advente - kluss sākums,
Kad jaušams Ziemas svētku nākums.
---------------
ūst Adventes vainagā svecīšu pāris,
Un Brīnuma tuvums ir pasauli skāris:
Drīz Ziemsvētki aizskanēs, balti un klusi,
Caur dvēselēm, laiku - mūžības pusi...
----------------
Lai mana egle mežā aug,
Lai kupla aug un zaro,
Lai galotnē tai mēness viz
Un zvaigznes tajā staro.
Lai mana egle paliek tur
Ar balto sniega segu,
Un lai es pati domās vien
Kā svece tajā degu.
-----------------
Trīs sveču liesmām vainags svētīts,
Gads Adventē tiek svērts un vētīts...
Drīz Ziemas svētku sudrabzvanos,
Jau četras sveces skujās tvanos.
-----------------
Lai Adventes gaismiņa pār pasauli klējo
Siltums un dāsnums sirdī reiz plūst
Tikušies atkal adventē mēs šajā
Svecītes gaismā satuvina mūs!!!
Adventes pieminēšana visskaistākajos dzejoļos !