Ir atkal septembris. 

Tāds rudenīgi saulains

Ar lapu krāsainību, 

Miglainajiem rītiem.

Mēs atkal veram savas 

Skolas durvis

Un ejam pretī daudz kam nezināmam.

------------------------------------

Kokos lapas sāk zaudēt savu vasarīgo sulīgumu, zaļā krāsa lēnām pārtop dzeltenā vai sarkanīgā tonī. 

Kaut kur iztālēm vēsais rudens vējš traucas pāri koku galotnēm, paķerot sev paspārnē putnus. 

Klāt rudens, klāt jaunais mācību gads - skolā aicinoši sāk skanēt zvans.

--------------------------------------------------------------------

Man mācības nemaz,

Vairs nesanāk kā gribās.

Es bastoju par daudz,

Man ārā iet vien tīkās.

Man učenes tik pras`,

Un čust vai visās ausīs.

Ka mīļais ko tik slinks,

Pie savas galvas gaišās.

Bet ko lai saku es,

Ja nesanāk kā gribās.

Ja viņas pras` par daudz,

un ārā laiks tik jauks.

Un ko lai atbildu,

Ja viņas sauc tik vienu,

Ka esot es tik slinks,

Kauč pārspēt var ikvienu.

Bet varbūt nevaru,

Bet varbūt nespēju,

Bet varbūt slinkoju,

Bet varbūt arī ne tā.

Bet varbūt es nemaz,

Neesmu vainīgs pie tā,

Bet visa vaina ir,

Tai likteņlēmējpirkstā.

Zinību dienas apsveikumi 1. septembrī.